pirmdiena, 2012. gada 22. oktobris

Fuck the pain away! (again)

Viņa bija kaila. Skaista sieviete. Perfekta figūra. Es viņu sasēju ar pamatīgu virvi. Uzvilku augšā kokā un piesēju pie tā. Koks arī bija kails. Sakaltis.
Es vēl pasēdēju kādu brīdi pie pretim esošā koka un vēroju paveikto. Sieviete bija dziļi iemigusi. Nabadzīte, pat nejuta manas izdarības. Bet vai tad man viņas žēl? Nepavisam.
Apšļakstīju koku ar benzīnu, pagaidīju vēl brīdi, lai tas mazliet ievelkas, un pielaidu uguni.
Uzgriezu muguru un gāju prom neatskatīdamās.

__________________________

Vai, cik mīlīgs sapnītis, ne?

Jā, man ļoti gribas sevi palielīt un paslavēt. Šodien ir tā diena, kad beidzot aizgāju paskriet! 
Sākotnēji biju domājusi skriet tikai līdz dīķim un atpakaļ. Kad biju pie dīķa, sapratu, ka nevaru tā tik viegli apgriezties un skriet atpakaļ. Turpināju skriet pa ceļu uz priekšu. Domāju aizskriešu līdz tām mājām, kas tur saceltas. Bet tās izrādījās pārāk tuvu. Domāju, ka paskriešu kaut kur ap tām mājām, bet tur īsti nevarēja nekur apkārt apskriet. Vienīgi ap dīķi. Izklausās jau pēc tāda maza varžu dīķa, bet, nē, tā vis nav. Dīķis ir diezgan pamatīgs. Bet es nenobijos un nolēmu skriet tam apkārt. 
Iečekoju arī telefona iespējas. Jau labu laiku atpakaļ biju lejuplādējusi Endomondo aplikāciju. Forši, man jau patīk. Es gan nobijos, kad, noskrienot pirmo kilometru, austiņās sieviete iebļāva, ka 1 km esmu noskrējusi tādā un tādā laikā. Bet labs - viņa tā darīja pēc katra kilometra. Proti, izstāstīja, kuru kilometru jau skrienu, cik ilgi skrienu un kāds ir pēdējā noskrietā kilometra laiks. 
Tā nu es tur skrēju. Kad tuvojos mājām, redzēju, ka līdz noskrietiem 10km atlicis pavisam maz, tādēļ izskrēju vēl mazu līkumiņu. 
Pēdējo kilometru noskriet ātrāk ļoti labi palīdzēja Varavīksnes Staļļa dziesma "Laura". Īsts "enerdžaizeris". 
Es zinu, ka diez vai tas bija ļoti prātīgi pirmo reizi skriet jau 10km un gan jau es to rīt nožēlošu, bet šobrīd jūtos ļoti labi - gluži kā no jauna piedzimusi.
Spiežot ŠEIT laikam vari skatīt to manu skrējienu.

Un vispār - man labi iet. Visādas jaunas labās ziņas.
Man patīk atpūsties. Divi ar pus gadi tomēr ir ilgs laiks, vai ne? Bet tagad es tiešām gribu atlaist. Haha.

Vecā labā dziesmiņa. Mm-mmm. 

(Te gan īsti kaut kas nav līdz galam, manuprāt.
Bet, ja sekoji maniem ierakstiem draugos,
tad gan jau esi redzējis to veco video 
un labāk taču paskatīties ko jaunu.)


12 comments:

  1. kāpēc pameti fizmatus?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Sapratu, ka TIK ļoti tā matemātika nepatīk. Visas tās teorēmas, pierādījumi, blaa, blaa, blaa.., neinteresē. Man patīk skaitļi.
      Bet varbūt es vienkārši esmu slinka?

      Dzēst
  2. pēc cik ilga laika to saprati,nenožēlo izdarīto izvēli? ar ko tu tagad vēlies saistīt savu dzīvi?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tas manī jau bija pat pirms pirmās sesijas. Es tikai nekādi to nespēju atzīt sev, kur nu vēl kādam citam. Bet cik ilgi gan darīsi to, kas nesaista? Agri vai vēlu vajadzēja to sev atzīt. To es izdarīju kaut kad maija sākumā? Nepateikšu konkrēti.
      Pagaidām nenožēloju to, ka aizgāju. Varbūt pienāks tāds brīdis, kad sākšu domāt, ka tomēr vajadzēja piespiest sevi pabeigt iesākto. Bet pašlaik man šķiet, ka tas nebija vajadzīgs.
      Jau vairākus gadus galvā ir sēdējusi doma par grāmatvedību. Es jau uzreiz pēc vidusskolas būtu izvēlējusies grāmatvežus, ja vien tur būtu bijušas budžeta vietas. Bet tā budžeta vietu tur nebija vispār, es nolēmu studēt tur, kur tieku budžetā.
      Pēc gada fizmatos nolēmu, ka labāk studēt to, kas interesē, un maksāt, nekā par valsts līdzekļiem studēt to, kas tomēr īsti neiet pie sirds. Es nesaku, ka fizmati ir slikta izvēle. Katram savs. Tas vienkārši nav man.

      Dzēst
  3. apmēram cik daudz cilvēku pameta fizmatus no tava kursa līdz tu aizgāji prom?
    noprotu, ka mācies brīvdienās, ko dari dari darbadienās - strādā?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Sākotnēji bijām 38 kursā. Cik zinu, tagad esam palikuši 21.
      Jā, strādāju. Bet ne katru dienu. Maiņu darbs. Man patīk. :)

      Dzēst
  4. Pašlaik nešķiet, ka grāmatvedība ir vieglāka par fizmatu matemātiķiem? Un nemulsina fakts, ka katru gadu ļoti daudz tiek saražoti ekonomisti? Kādā profesijā uz doto brīdi tu redzi sevi nākotnē?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Protams, ka grāmatvedība ir vieglāka par fizmatu matemātiķiem.
      Nē, nemulsina. Nebūšu jau pliks ekonomists. Grāmatveži vienmēr būs vajadzīgi, vai ne tā?
      Ja jau izvēlējos grāmatvežus un to nenožēloju, tad laikam būtu tikai loģiski, ka nākotnē redzētu sevi kā grāmatvedi. :)

      Dzēst
  5. bet vieglāk nav iziet vienkāršus grāmatvedības kursus, nekā tur n-tos gadus mācīties par to augstskolā? vai uzskati,ka tu varēsi iegūt labākus amatus salīdzinot sevi ar citu cilvēku, kurš ,piemēram, ir ieguvis bakalauru socioloģijā un izgājis grāmatvedību kursus?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Un tas taču ir atkarīgs no paša cilvēka. Viens var būt izgājis kursus grāmatvedībā, ieguvis bakalauru socioloģijā un būt baigais spečuks, bet cits varbūt no tā visa sev neko nav paņēmis, visu darot ķeksīša pēc, tādēļ arī nav nekāds izcilais savā jomā.
      Bet man tomēr ir tā negatīvā attieksme pret tādiem kursiem (varbūt nepamatoti), tādēļ izvēlējos n-tos gadus mācīties LU.

      Dzēst
  6. Paldies, ka atbildēji, lai Tev viss izdodas!

    AtbildētDzēst