Mīļie cilvēki, gribu jūs brīdināt!!!

Mīļie cilvēki, gribu jūs brīdināt!!!

Paturiet prātā šo gadījumu un dalieties tajā ar citiem!

Pirms dažiem mēnešiem (ja nemaldos - augusta vidū), tikko paēdusi pusdienas, gāju pa Brīvības ielu atpakaļ uz darbu. Biju aptuveni pie Matīsa ielas pieturas, kad pie manis pienāca puisis un uzrunāja: 

-Atvainojiet, vai Jūs varētu man palīdzēt?

Protams, nedaudz satrūkos, jo bieži vien šādi nāk virsū arī visādi spaiseri (labi, labi, ne tik pieklājīgi). Paskatos uz viņu, mēģinot saprast, kas viņš tāds un kāda palīdzība viņam gan varētu būt nepieciešama. Puisis izskatās skaidrā, tīrās drēbēs, bez uzsistām acīm vai kā tamlīdzīga. Nospriežu, ka varu paklausīties, kas jaunietim par problēmu. 

Viņš, protams, uztvēris manu sākotnēji neticīgo un pētošo skatienu, sāk skaidrot: 

-Nē, es neesmu kārtējais krāpnieks, kā domā lielākā daļa cilvēku, pie kuriem vēršos. Es neprasu naudu, ja Jūs man neuzticaties...

-Ko tad īsti vajag?

-Lieta tāda, ka es pats neesmu no Rīgas. Atbraucu no Daugavpils, bet man pazuda maks vai arī to nozaga. Tagad vairs netieku atpakaļ uz mājām, jo nav naudas biļetei. Vai Jūs varētu man palīdzēt? Iedot naudu biļetei vai arī Jūs pati varat atnākt līdz autoostai un nopirkt man biļeti?

Zini, puisis ar mugursomu plecos stāstīja ticami, neprasīja obligāti naudu, varu arī biļeti pati nopirkt, iztēle man ir spilgta, turklāt iedomājos vēl savu brāli, kurš varētu būt atbraucis no Madonas un nokļuvis šādā situācijā.. Man viņa kļuva žēl.. Turklāt toreiz pirms pāris dienām Mareks man sastāstīja par "kačā karmu" jeb vienkāršāk - dots devējam atdodas. Nolēmu puisim palīdzēt.

Līdz autoostai gabaliņš, negribas tik tālu iet. Iedošu viņam naudu. Prasu:

-Cik tad Tev vajag biļetei?

-Cik viņa tur... Astoņi eiro laikam..

Skatos - aaaai, man skaidrā naudā tikai divi eiro un saku:

-Atvaino, varu Tev tikai divus iedot - man vairāk skaidras naudas nav.

-Varbūt varam aiziet līdz bankomātam?

-Jā, labi. Kur te tuvākais SEB bankomāts...

-Tur, aiz stūra viens laikam bija.

-Ā, nē, labāk ejam tur uz priekšu, tas būs tuvāk manam darbam un Tev tuvāk autoostai.

Ejot vēl painteresējos vairāk par viņu:

-Kāpēc atbrauci uz Rīgu?

-Gribēju iepirkties, nopirkt kādas jaunas drēbes.

-Tad jau nesanāca nekāda iepirkšanās, ne?

-Tā gan...

-Kur tad paliki bez maka?

-Biju paēst Čili picā, pēc tam gāju uz Origo - tur arī atjēdzos, ka nav maka. Varbūt mugursoma palika vaļā, varbūt kāds attaisīja un izņēma...

-Jā, nav forši. Daudz naudas pazaudēji?

-Skaidrā naudā bija tikai kādi 20 eiro, pārējais bija uz kartes.

-Karti nobloķēji?

-Jā, to uzreiz izdarīju.

-Ko ar stopiem nebrauc?

-Ai, puišus jau neņem...

Nu jau bijām nonākuši pie bankomāta, izņēmu vēl piečuku un iedevu puisim. Puisis priecīgs. Pateicās un aizgāja. Zini, arī es biju priecīga, ka varēju kādam izpalīdzēt tādā nepatīkamā situācijā.

Šodien pusdienlaikā sanāca pastaigāties pa Vecrīgu. Kārtējo reizi aizgāju ne tur, sāku meklēt telefonu somiņā, lai saprastu uz kuru pusi jāiet. Pēkšņi satrūkos, jo mani kāds uzrunāja:

-Atvainojiet, vai Jūs varētu man palīdzēt?

Es apstulbu - kur tas puisis ir redzēts? Kur tas jau ir dzirdēts? Skatos uz viņu un mēģinu atcerēties.. Bet viņš turpina:

-Es Jums neprasu naudu, ja neticat man. Lieta tāda, ka neesmu no Rīgas. Man nozaga maku un es netieku mājās. Vai Jūs varētu man iedot naudu biļetei vai arī nopirkt biļeti, ja neticat?

Beidzot mana internet explorer domāšana attapās, es atteicu:

-Pirms dažiem mēnešiem Jūs jau vērsāties pie manis ar šādu pašu lūgumu. Ziniet, ticība kaut kā ir zudusi!

-ES vērsos pie Jums..??

-Jā, Jūs!

Puisis apgriezās un steigšus metās prom.

Te tev bija mana labā sirds...

Tikai tagad sāku domāt.. Vai tad puisim no Daugavpils nevajadzētu būt kādam akcentam? Kā gan var nezināt, cik tieši maksā biļete uz mājām? Vai tad toreiz autoosta bija uz otru pusi (puisis pēc tam devās pretējā virzienā)? Domājams, ne par velti bija izvēlējies ne pārāk tuvu vietu autoostai. Ja arī nopērk biļeti - to var pēc tam atgriezt (laikam gan ne pret 100% atmaksu, bet kaut vai daļēju).

Ja kas - šodien puisim bija melnas trenuškas ar baltām svītrām sānos, zila vējjaka un balts, pūkains pižiks ar uz augšu atlocītām ausīm. Viņš bija garāks par mani, varbūt 1.75m, laikam tumši blondiem, īsiem matiem, varētu teikt, ka kalsns. 

P.S. Nē, pirmo reizi viņš nebija trenuškās ar trim strīpām - tad es nebūtu viņam noticējusi (varbūt).

Žēl, ka šodien ātrāk neattapos, varēju vairāk izprašņāt vai arī pagūt vēl nofočēt. Vai arī labi, ka neattapos. Varbūt staigātu tagad ar zilu aci (labākajā gadījumā).

Sargiet sevi!